Jauni noteikumi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem

Ramona Miglāne

In FinTech, Regulētais tirgus Posted

Labs of Latvia publicēts “drill.” partneres Ramonas Miglānes skaidrojums par jaunās regulas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtiskākajiem principiem.

Stājoties spēkā regulai par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai, no 2021. gada 10. novembra tiem tiks piemēroti jauni noteikumi. Platformām, kas darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, būs iespējams darbību organizēt atbilstoši vienotiem noteikumiem – tām vairs nebūs jāievēro katras atsevišķās valsts noteikumi. Zvērinātu advokātu biroja “drill.” partnere Ramona Miglāne skaidro jaunās regulas būtiskākos principus.

Līdz šim kolektīvās finansēšanas platformas savu darbību ir veikušas, pielāgojoties dažādu valstu atšķirīgajam tiesiskajam regulējumam. Vienotu kopfinansēšanas noteikumu trūkums visā Eiropas Savienībā radīja tiesisko nenoteiktību un liedza kopfinansēšanas platformām piedāvāt pārrobežu pakalpojumus. Katras valsts tiesību aktu un to interpretācijas atšķirības kavēja platformu starptautisko attīstību. Tāpēc līdz šim kolektīvās finansēšanas pakalpojumi ir bijuši pieejami konkrētās valstīs un nav spējuši attīstīties Eiropas Savienības vienotajā tirgū.

Ar mērķi veicināt uzņēmumu pārrobežu finansēšanu, 2020. gada 5. oktobrī Eiropas Parlaments apstiprināja jaunu regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai. Turpmāk platformām, kas darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, būs iespējams to darbību organizēt atbilstoši vienotiem noteikumiem – tām vairs nebūs jāievēro katras atsevišķās valsts noteikumi. Jaunā regulējuma mērķis ir novērst kolektīvā finansējuma tiesiskā regulējuma sadrumstalotību un veicināt uzņēmumu pārrobežu finansēšanu, vienlaicīgi uzlabojot ieguldītāju aizsardzību un vienotā tirgus efektivitāti. Regula stāsies spēkā 2021. gada 10. novembrī.

Maigāks nekā Latvijas likumprojekts

Latvijā tika izstrādāts Kopfinansējuma pakalpojumu likumprojekts, bet tā virzība tika apturēta saistībā ar to, ka tiek izstrādāts vienots Eiropas Savienības regulējums. Tas platformām ir draudzīgāks un paredz “maigākas” prasības, nekā sākotnējā Latvijas iecere.

“Attiecībā uz kolektīvo finansēšanu kā jaunu finanšu tehnoloģiju nozari Latvijas iecerētais regulējums bija pārlieku stingrs un neļautu šai nozarei veiksmīgi attīstīties un veidot savus vienradžus,” pieļauj R. Miglāne.

Regula attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kuras vēlas piesaistīt pūļa finansējumu biznesa projektu īstenošanai. Taču tā neļaus izveidot tādu kolektīvās finansēšanas platformu, ar kuras starpniecību savest kopā patērētājus, kuri vēlas aizņemties, ar investoriem, kuri vēlas aizdot. Patērētāju kreditēšanai Latvijā joprojām ir nepieciešama Patērētāju tiesību un aizsardzības centra izsniegta speciālā atļauja, kas šādā gadījumā būtu jāsaņem katram investoram.

Viens no būtiskākajiem jaunā regulējuma kritērijiem, kas pieļauj platformām savu darbību īstenot regulā paredzētajā kārtībā, ir finansējuma apmērs. Lai platformas varētu savu darbību veikt jaunās regulas ietvaros, ar šādu platformu palīdzību viena projekta ietvaros viena gada laikā var tikt piesaistīti ne vairāk kā pieci miljoni eiro.

Neietver cesijas modeli

Jaunā regula attiecas gan uz aizdevumiem, gan ieguldījumiem. Attiecīgi, ar platformas starpniecību investori to naudas līdzekļus varēs aizdot aizdevuma veidā vai ieguldīt pārvedamos vērstpapīros. Ņemot vērā regulā sniegto aizdevuma definīciju, R. Miglāne secina, ka jaunais regulējums neattiecas uz bezprocentu aizdevumiem, tajā skaitā, tādiem aizdevumiem, kuriem nodokļu vai citu apsvērumu dēļ netiek piemēroti procenti par lietošanu, bet tiek paredzēti citi maksājumi, piemēram, komisijas maksa par aizdevuma apkalpošanu. Regula nosaka, ka aizdevums ir darījums, atbilstoši kuram tas ir atmaksājams kopā ar uzkrātajiem procentiem. “Šis jautājums būtu precizējams,” viņa piebilst.

Jaunajā regulā paredzētā aizdevumos balstītā kolektīvā finansēšana neietver cesijas modeli, uz kura pamata līdz šim ir darbojušās visas Latvijas lielākās platformas. Regulā ir skaidri noteikts, ka platforma tikai atvieglo aizdevuma līgumu noslēgšanu starp ieguldītājiem un projektu īpašniekiem un nevienā brīdī nerīkojas kā projekta īpašnieka kreditors. Attiecīgi, ja platforma vēlas pati izsniegt kredītu projekta īpašniekam un pēc tā izsniegšanas piedāvāt ar šāda kredīta saistītus prasījumus investoriem, tad ir izvērtējams jautājums, vai šāda platformas darbība neatbilst kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību raksturojošām pazīmēm, kuru gadījumā būtu nepieciešama speciāla licence šādu pakalpojumu sniegšanai. Tas pats attiektos arī gadījumā, ja ar platformas starpniecību trešās personas piedāvātu investoriem iegādāties to sākotnēji izsniegtos aizdevumus, tos cedējot.

“drill.” partnere R. Miglāne brīdina, ka joprojām ir jārēķinās ar dažādu valstu nacionālo regulējumu, kas piemērojams attiecībā uz pārvedamiem vērstpapīriem, tostarp daļām un akcijām, jo jaunā regula tos neskar. Līdz ar to, veidojot platformas, ar kuru palīdzību uzņēmumi vēlas piesaistīt finansējumu, pretī piešķirot to daļas, akcijas vai citus pārvedamus vērstpapīrus, jāņem vērā dažādi praktiskie un tiesiskie ierobežojumi, kas var sarežģīt šo vērstpapīru nodošanu, jo investoru personiska klātbūtne vai notāra iesaiste pūļa finansējuma gadījumā ir pārlieku apgrūtinoša.

Būtiskākie jaunā regulējuma noteikumi

Regula nosaka, ka atļauju piešķiršana un platformu uzraudzība tiek uzticēta katras dalībvalsts kompetentajai iestādei, vienlaikus saglabājot ciešu sadarbību ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (ESMA). ESMA ir uzdots izveidot īpašu reģistru, kurā jebkurai personai būs iespējams iepazīties ar plašu informāciju par visām kolektīvās finansēšanas platformām Eiropas Savienībā, kas ir saņēmušas atļauju jaunās regulas ietvaros.

Jaunais regulējums ievieš skaidrību vienā no būtiskākajiem jautājumiem, kas līdz šim dažādās dalībvalstīs tika regulēts un interpretēts atšķirīgi. Proti, vai naudas līdzekļu pieņemšanu no investoriem un virtuālo kontu izveidošana pakļaujas maksājumu pakalpojumu regulējumam. Regula nosaka, ka atļauja sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus nav pielīdzināma atļaujai sniegt arī maksājumu pakalpojumus. Gadījumā, ja platforma sniedz šādus maksājumu pakalpojumus, piemēram, piedāvā izveidot virtuālo kontu, šādai platformai ir jāsaņem maksājumu iestādes licence vai jāsadarbojas ar trešo personu, kas šādu licenci ir saņēmusi. Ja platforma nolemj sadarboties ar trešo personu – maksājumu iestādi, tad platforma visticamāk ir reģistrējama kā maksājumu iestādes aģents.

Regula paredz, ka turpmāk platformām ir jāveic projektu īpašnieku pārbaude, kā arī ieguldītājiem ir jāsniedz projekta pamatinformācijas lapa, kas, atšķirībā no prospekta, nav jāapstiprina kompetentajā iestādē.

Platformām, kuras vēlas veikt pārrobežu darbību regulas ietvaros, būs jāizstrādā darbības nepārtrauktības plāns, kas nodrošina, ka gadījumā, ja platforma izbeidz darbību, ar esošajiem ieguldījumiem saistīto kritiski svarīgo pakalpojumu sniegšana netiek pārtraukta un līgumi starp platformu un tā klientiem tiek pareizi pārvaldīti.

Papildu tam, platformām būs jāievieš interešu konflikta novēršanas pasākumi, tajā skaitā jānodrošina, ka tie paši savā platformā nepiedalās nevienā projektā, kā arī nepieņem projektus no saistītajām personām. Vienlaikus saistītājām personām netiek liegta iespēja veikt ieguldījumus ar platformu starpniecību, ja tiek nodrošināts, ka uz šīm personām tiek attiecināti tādi paši noteikumi kā uz jebkuru citu investoru. Šādā gadījumā platformā ir jāatklāj informācija par ieguldījumu pieņemšanu no saistītajām personām. Savukārt tām platformām, kas nodrošina aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu, ik gadu būs jāpublisko projektu saistību neizpildes rādītāji par vismaz iepriekšējiem 36 mēnešiem, kā arī ik ceturksni jāpublicē paredzamo un faktisko saistību neizpildes rādītāji visiem aizdevumiem.

Līdzīgi kā citu regulētā tirgus dalībnieku gadījumā, arī kolektīvās finansēšanas platformām būs jānodrošina prudenciālās aizsardzības pasākumi pašu kapitāla, apdrošināšanas polises vai to kombinācijas veidā. Platformu rīcībā ir jābūt vismaz 25 tūkstošiem eiro vai 1/4 no platformas iepriekšējā gada izdevumiem. Ja platforma veic maksājumu darījumus, kas ir saistīti ar pārvedamiem vērtspapīriem, tad tai ir jāizmanto turētājbankas pakalpojumi.

Ar regulu tiek atvieglota pārrobežu pakalpojumu sniegšana. Lai to īstenotu, platformai kompetentajā iestādē būs jāiesniedz saraksts ar dalībvalstīm, kurās tā ir iecerējusi sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus. Un kompetentā iestāde informēs šo dalībvalstu kompetentās iestādes un informācija par to tiks iekļauta ESMA reģistrā. Regulā ir noteikts aizliegums dalībvalstīm prasīt platformu fizisku klātbūtni (biroju) tās teritorijā, kas nav dalībvalsts, kurā platformai ir piešķirta atļauja.

Nošķir pieredzējušus un nepieredzējušus ieguldītājus

Līdzīgi kā ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu gadījumā, regula nošķir pieredzējušus no nepieredzējušiem ieguldītājiem un ievieš dažādus ieguldītāju aizsardzības pasākumu līmeņus, kas ir piemēroti katrai no minētajām kategorijām. Piemēram, nepieredzējušu ieguldītāju gadījumā platformai ir jāveic šāda ieguldītāja iesaistes zināšanu pārbaude, kuras ietvaros no ieguldītāja ir jāpieprasa dažāda rakstura informācija, kā arī jānodrošina, lai ieguldītājs veiktu simulāciju par savu spēju ciest zaudējumus, ko aprēķina kā 10% no tā aktīvu neto vērtības. Jaunās regulas risinājums gadījumā, ja ieguldītājs atsakās šādu informāciju sniegt vai platforma uzskata, ka ieguldītāja zināšanas, prasmes un pieredze ir nepietiekošas, nosaka, ka šādā gadījumā platforma informē ieguldītāju, ka tās piedāvātie pakalpojumi var nebūt tam piemēroti, kā arī izdod tam brīdinājumu par risku un saņem ieguldītāja apliecinājumu, ka viņš šo risku saprot. Katru reizi pirms nepieredzējušais ieguldītājs veic jaunu investīciju, kas pārsniedz 1000 eiro vai 5% no ieguldītāja aktīvu neto vērtības, kas aprēķināta iepriekš minētās simulācijas ietvaros, platformai ir jānodrošina, ka šāds ieguldītājs saņem brīdinājumu par risku, sniedz nepārprotamu piekrišanu ieguldījumam un pierāda platformai, ka viņš izprot ieguldījumu un tā risku.

“Vēl viens vērā ņemams jaunievedums nepieredzējušu ieguldītāju aizsardzībai, kurā saskatāmas līdzības ar patērētāju atteikuma tiesībām distances līguma gadījumā, ir pārdomu periods. Šajā periodā ieguldītājs var atsaukt savu ieguldījumu, nenorādot iemeslu un bez sankcijām. Pārdomu periods ir četras dienas no brīža, kad ieguldītājs piedāvā ieguldīt vai izsaka ieinteresētību,” piebilst R. Miglāne.

Raksts atrodams Labs of Latvia: https://labsoflatvia.com/aktuali/jauni-kolektivas-finansesanas-noteikumi