Jauns vienots regulējums kolektīvās finansēšanas platformām Eiropā.

Ramona Miglāne
Ramona Miglāne

In FinTech Posted

2015. gada sākumā, kad savu darbību aizsāka pirmās kolektīvās finansēšanas platformas Latvijā Mintos un Twino, arī Latvijas finanšu vide plašāk iepazina pasaulē strauju attīstību ieguvušo fintech nozari – kolektīvo finansēšanu – ieguldītāju un projektu finansēšanas interešu savešanu ar kolektīvās finansēšanas platformu palīdzību.

Kolektīvās jeb pūļa finansēšanas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir atvieglot projekta finansēšanu, piesaistot kapitālu no liela skaita cilvēku, kuri ar publiski pieejamas internetā bāzētas informācijas sistēmas starpniecību katrs iegulda salīdzinoši mazas ieguldījumu summas. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumi tādējādi ir pieejami neierobežotam ieguldītāju lokam, tostarp tādām personām, kurām nav liels ieguldāmo aktīvu apjoms vai pieredze ieguldījumu veikšanā.

Līdz šim kolektīvās finansēšanas platformas savu darbību ir veikušas, pielāgojoties dažādu valstu atšķirīgajam tiesiskajam regulējumam. Vienotu kopfinansēšanas noteikumu trūkums visā Eiropas Savienībā radīja tiesisko nenoteiktību un liedza kopfinansēšanas platformām piedāvāt pārrobežu pakalpojumus. Eiropas Savienības valstu tiesību aktu un to interpretācijas atšķirības kavēja platformu attīstību pārrobežā, kas fintech pakalpojumu gadījumā ir īpaši būtiski. Platformām, kuras vēlējās savu darbību izvērst starptautiski visā Eiropas Savienībā, līdz šim ir bijis jāiegulda ievērojami līdzekļi, lai uzsāktu to katrā dalībvalstī atsevišķi. Turklāt, nereti iepazīstoties ar vienas valsts tiesisko regulējumu, platformas nolēma nemaz neuzsākt savu darbību šādā valstī. Tāpēc līdz šim kolektīvās finansēšanas pakalpojumi ir bijuši ierobežoti ar konkrētām valstīm un nav spējuši attīstīties Eiropas Savienības vienotajā tirgū.

Ar mērķi veicināt uzņēmumu pārrobežu finansēšanu, 2020. gada 5. oktobrī Eiropas Parlaments apstiprināja jaunu regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai. Turpmāk platformām, kuras darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, būs iespējams to darbību organizēt atbilstoši vienotiem noteikumiem – tām vairs nebūs jāievēro katras atsevišķās valsts noteikumi. Jaunā regulējuma mērķis ir novērst kolektīvā finansējuma tiesiskā regulējuma sadrumstalotību un veicināt uzņēmumu pārrobežu finansēšanu, vienlaicīgi uzlabojot ieguldītāju aizsardzību un vienotā tirgus efektivitāti. Svarīgi atzīmēt, ka ne visi jautājumi ar jauno regulu ir unificēti un platformām joprojām ir jārēķinās ar katras valsts specifiku, piemēram, arī tādās jomās kā nodokļi.

Pateicoties jaunajai regulai ļoti cerams, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem joprojām ir salīdzinoši grūti piesaistīt finansējumu no tradicionālajiem finansēšanas avotiem, tas kļūs pieejamāks. Turklāt, finansējuma piesaiste ar platformu starpniecību kalpos arī par vērtīgu iespēju pārbaudīt savu biznesa ideju – vai tā gūs investoru atbalstu un līdz ar to būs veiksmīgi realizējama. Bez tam, izmantojot platformu piedāvātās iespējas, uzņēmēji varēs piekļūt plašam cilvēku lokam (pūlim), kas lieti noderēs vēlāku mārketinga aktivitāšu izvēršanā.

Salīdzinot jauno regulējumu ar Latvijā izstrādāto Kopfinansējuma pakalpojumu likumprojektu, kura virzība tika apturēta regulas izstrādes dēļ, secināms, ka vienotais Eiropas Savienības regulējums platformām ir daudz draudzīgāks un paredz “maigākas” prasības, nekā sākotnējā Latvijas iecere. Minētais liek secināt, ka attiecībā uz kolektīvās finansēšanas nozari kā jaunu fintech nozari Latvijas iecerētais regulējums bija pārlieku stingrs, kas, ja tiktu pieņemta, neļautu šai nozarei veiksmīgi attīstīties un veidot savus vienradžus.

Uz ko attieksies JAUNĀ REGULA

Viens no būtiskākajiem jaunā regulējuma kritērijiem, kas pieļauj platformām savu darbību īstenot regulā paredzētajā kārtībā, ir finansējuma apmērs. Lai platformas varētu savu darbību veikt jaunās regulas ietvaros, ar šādu platformu palīdzību viena projekta ietvaros viena gada laikā var tikt piesaistīti ne vairāk kā 5 miljoni EUR. Tā ir robežvērtība, kuru lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu izmanto, lai vērtspapīru publiskos piedāvājumus atbrīvotu no pienākuma publicēt prospektu.

Regulas mērķis ir veicināt tieši uzņēmumu pārrobežu finansēšanu, tāpēc regula neattiecas uz patērētājiem, kuriem nepieciešams finansējums, piemēram, jauna mājokļa iegādei, remontam vai lielākam pirkumam. Tajā pat laikā regula attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kuras vēlas piesaistīt pūļa finansējumu biznesa projektu īstenošanai. Ņemot vērā minēto, Latvijā joprojām nebūs iespējams izveidot tādu kolektīvās finansēšanas platformu, ar kuras starpniecību var savest kopā patērētājus, kuri vēlas aizņemties, ar investoriem, kuri vēlas aizdot, jo patērētāju kreditēšanai ir nepieciešama PTAC izsniegta speciālā atļauja (licence), kas šādā gadījumā būtu jāsaņem katram investoram.

Jaunā regula attiecas gan uz aizdevumiem, gan ieguldījumiem. Attiecīgi, ar platformas starpniecību investori to naudas līdzekļus varēs vai nu aizdot aizdevuma veidā, vai ieguldīt pārvedamos vērstpapīros. Ņemot vērā regulā sniegto aizdevuma definīciju ir jāsecina, ka jaunais regulējums neattiecas uz bezprocentu aizdevumiem, tajā skaitā, tādiem aizdevumiem, kuriem nodokļu vai citu apsvērumu dēļ netiek piemēroti procenti par lietošanu, bet tiek paredzēti citi maksājumi (piemēram, komisijas maksa par aizdevuma apkalpošanu), jo regula nosaka, ka aizdevums ir darījums, atbilstoši kuram aizdevums ir atmaksājams kopā ar uzkrātajiem procentiem. Raksta autore gan apšauba, vai likumdevēja mērķis bija izslēgt no regulas tvēruma aizdevumus, par kuru izmantošanu netiek paredzēti procenti, taču ir maksājami citi maksājumi, tāpēc šis jautājums būtu precizējams.

Jaunajā regulā paredzētā aizdevumos balstītā kolektīvā finansēšana neietver tā saucamo cesijas jeb notary modeli, uz kura pamata līdz šim ir darbojušās visas Latvijas lielākās platformas. Regulā ir skaidri noteikts, ka platforma tikai atvieglo aizdevuma līgumu noslēgšanu starp ieguldītājiem un projektu īpašniekiem un nevienā brīdī nerīkojas kā projekta īpašnieka kreditors. Attiecīgi, ja platforma vēlas sākotnēji pati izsniegt kredītu projekta īpašniekam un pēc tā izsniegšanas piedāvāt no šāda kredīta izrietošos prasījumus investoriem, tad ir izvērtējams jautājums, vai šāda platformas darbība neatbilst kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību raksturojošām pazīmēm, kuru gadījumā būtu nepieciešama speciāla licence šādu pakalpojumu sniegšana. Tas pats attiektos arī gadījumā, ja ar platformas starpniecību trešās personas piedāvātu investoriem iegādāties to sākotnēji izsniegtos aizdevumus, tos cedējot.

Izvērtējot iespējas, kādas dos jaunais regulējums attiecībā uz finansējuma piesaisti tieši ieguldījumu veidā, joprojām ir jārēķinās ar valstu nacionālajiem regulējumiem, kas piemērojami attiecībā uz pārvedamiem vērstpapīriem (tajā skaitā, daļām un akcijām), jo tie ar jauno regulu netiek skarti. Līdz ar to, veidojot platformas, ar kuru palīdzību uzņēmumi vēlas piesaistīt finansējumu, pretī piešķirot to daļas, akcijas vai citus pārvedamus vērstpapīrus, jāņem vērā dažādi praktiskie un tiesiskie ierobežojumi, kas var sarežģīt šo vērstpapīru nodošanu, jo investoru personiska klātbūtne vai notāra iesaiste pūļa finansējuma gadījumā ir pārlieku apgrūtinoša.

Regula neattiecas uz sākotnējiem virtuālo valūtu piedāvājumiem (ICO jeb initial coin offerings), jo to iezīmes ievērojami atšķiras no kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem. Savukārt, attiecībā uz filtrēšanas rīku esamību regula paskaidro, ka šādi filtrēšanas rīki nav uzskatāmi par ieguldījumu konsultācijām ar nosacījumu, ka tie ieguldītājiem sniedz informāciju neitrālā veidā (proti, tie parāda rezultātu, pamatojoties uz kritērijiem, kuri ir saistīti ar tīri objektīvām projekta īpašībām, piemēram, ekonomikas nozari, izmantoto instrumentu, procenti likmi vai riska kategoriju, finanšu pamatdatiem u.c.). Līdz ar to šādu filtrēšanas rīku izmantošanai platformā nav nepieciešama licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

Būtiskākie jaunā regulējuma noteikumi

Apspriežot regulas projektu, tika piedāvāti vairāki uzraudzības modeļi, tajā skaitā, ierosinājums noteikt, ka ESMA (European Securities and Markets Authority jeb Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) būs centralizētā iestāde, kura piešķirs atļaujas visām Eiropas Savienības dalībvalstu kolektīvās finansēšanas platformām. Taču ar pieņemto regulu ir nolemts atļauju piešķiršanu un platformu uzraudzību uzticēt katras dalībvalsts kompetentajai iestādei, tajā pat laikā saglabājot ciešu sadarbību ar ESMA. Turklāt, ESMA ir uzdots izveidot īpašu reģistru, kurā jebkurai personai būs iespējams iepazīties ar plašu informāciju par visām kolektīvās finansēšanas platformām Eiropas Savienībā, kuras ir saņēmušas atļauju jaunās regulas ietvaros.

Ar jauno regulējumu tiek ieviesta skaidrība vienā no būtiskākajiem jautājumiem, kas līdz šim dažādās dalībvalstīs tika regulēts un interpretēts atšķirīgi – proti, vai naudas līdzekļu pieņemšanu no investoriem un virtuālo kontu izveidošana pakļaujas maksājumu pakalpojumu regulējumam. Regulā tiek skaidri atrunāts, ka atļauja sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus nav pielīdzināma atļaujai sniegt arī maksājumu pakalpojumus. Gadījumā, ja platforma sniedz šādus maksājumu pakalpojumus (piemēram, piedāvā izveidot virtuālo kontu), šādai platformai vai nu pašai ir jāsaņem maksājumu iestādes licence, vai jāsadarbojas ar trešo personu, kura šādu licenci ir saņēmusi. Jānorāda, ka gadījumā, ja platforma nolemj sadarboties ar trešo personu – maksājumu iestādi, tad platforma visticamāk ir reģistrējama kā maksājumu iestādes aģents.

Līdzīgi kā ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu gadījumā, regula nošķir pieredzējušus no nepieredzējušiem ieguldītājiem un ievieš dažādus ieguldītāju aizsardzības pasākumu līmeņus, kas ir piemēroti katrai no minētajām kategorijām. Tā, piemēram, nepieredzējušu ieguldītāju gadījumā platformai ir jāveic šāda ieguldītāja iesaistes zināšanu pārbaude, kuras ietvaros no ieguldītāja ir jāpieprasa dažāda rakstura informācija, kā arī jānodrošina, lai ieguldītājs veiktu simulāciju par savu spēju ciest zaudējumus, ko aprēķina kā 10% no tā aktīvu neto vērtības. Jaunās regulas risinājums gadījumā, ja ieguldītājs atsakās šādu informāciju sniegt vai platforma uzskata, ka ieguldītāja zināšanas, prasmes un pieredze ir nepietiekošas, ir saudzējošāks par Latvijā izstrādātajā likumprojektā paredzēto risinājumu, jo tas nosaka, ka šādā gadījumā platforma informē ieguldītāju, ka tās piedāvātie pakalpojumi var nebūt tam piemēroti, kā arī izdod tam brīdinājumu par risku un saņem ieguldītāja apliecinājumu, ka viņš šo risku saprot. Likumprojektā tika paredzēts aizliegums platformai sniegt šādam ieguldītājam pakalpojumus vispār.

Papildus minētajam, katru reizi pirms nepieredzējušais ieguldītājs veic jaunu investīciju, kas pārsniedz 1000 EUR vai 5% no ieguldītāja aktīvu neto vērtības, kas aprēķina iepriekš minētās simulācijas ietvaros, platformai ir jānodrošina, ka šāds ieguldītājs saņem brīdinājumu par risku, sniedz nepārprotamu piekrišanu ieguldījumam un pierāda platformai, ka viņš izprot ieguldījumu un tā risku.

Vēl viens vērā ņemams jaunievedums nepieredzējušu ieguldītāju aizsardzībai, kurā saskatāmas līdzības ar patērētāju atteikuma tiesībām distances līguma gadījumā, ir pārdomu periods. Šajā periodā ieguldītājs var atsaukt savu ieguldījumu, nenorādot iemeslu un bez sankcijām. Pārdomu periods ir 4 dienas no brīža, kad ieguldītājs piedāvā ieguldīt vai izsaka ieinteresētību.

Kā varam mācīties no negatīvās pieredzes, ar kuru ir saskārušies tādu platformu kā Keutzel, Evnestio, Monethera, WiseFund un Grupeer  ieguldītāji, informācijai par platformās piedāvātajiem projektiem ir jābūt uzticamai, pietiekamai un skaidrai. Ar regulu tiek paredzēts, ka turpmāk platformām ir jāveic projektu īpašnieku pārbaude, kā arī ieguldītājiem jāsniedz projekta pamatinformācijas lapa, kas, atšķirībā no prospekta, nav jāapstiprina kompetentajā iestādē.

Platformām, kuras vēlas veikt pārrobežu darbību regulas ietvaros, būs jāizstrādā darbības nepārtrauktības plāns, kas nodrošina, ka gadījumā, ja platforma izbeidz darbību, ar esošajiem ieguldījumiem saistīto kritiski svarīgo pakalpojumu sniegšana netiek pārtraukta un līgumi starp platformu un tā klientiem tiek pareizi pārvaldīti. Kā viens no piemēriem tiek minēta ārkārtas gadījumiem paredzēta fonda izveidošana un uzturēšana. Papildus tam, platformām būs jāievieš interešu konflikta novēršanas pasākumi, tajā skaitā, jānodrošina, ka tie paši savā platformā nepiedalās nevienā projektā, kā arī nepieņem projektus no saistītajām personām. Tajā pat laikā, saistītājām personām netiek liegta iespēja veikt ieguldījumus ar platformu starpniecību, ja tiek nodrošināts, ka uz šīm personām tiek attiecināti tādi paši noteikumi kā uz jebkuru citu investoru. Turklāt, šādā gadījumā platformā ir jāatklāj informācija par ieguldījumu pieņemšanu no saistītajām personām. Savukārt, tām platformām, kas nodrošina aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu, ik gadu būs jāpublisko projektu saistību neizpildes rādītāji par vismaz iepriekšējiem 36 mēnešiem, kā arī ik ceturksni jāpublicē paredzamo un faktisko saistību neizpildes rādītāji visiem aizdevumiem.

Līdzīgi kā citu regulētā tirgus dalībnieku gadījumā, arī kolektīvās finansēšanas platformām būs jānodrošina prudenciālās aizsardzības pasākumi pašu kapitāla, apdrošināšanas polises vai to kombinācijas veidā. Platformu rīcībā ir jāatrodas vismaz 25 000 EUR vai 1/4 no platformas izdevumiem iepriekšējā gadā. Ja platforma veic maksājumu darījumus, kas ir saistīti ar pārvedamiem vērtspapīriem, tad platformai ir jāizmanto turētājbankas pakalpojumi.

Ar regulu tiek atvieglota pārrobežu pakalpojumu sniegšana, kas kolektīvās finansēšanas platformu gadījumā ir īpaši būtiska. Lai to īstenotu, platformai kompetentajā iestādē būs jāiesniedz saraksts ar dalībvalstīm, kurās tā ir iecerējusi sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus. Savukārt, kompetentā iestāde attiecīgi informēs šo citu dalībvalstu kompetentās iestādes un informācija par to tiks iekļauta ESMA vestajā reģistrā. Regulā ir noteikts aizliegums dalībvalstīm prasīt platformu fizisku klātbūtni (biroju) tās dalībvalsts teritorijā, kas nav dalībvalsts, kurā platformai ir piešķirta atļauja.

Uz kolektīvas finansēšanas ieguldījumiem neattiecas noguldījumu garantiju sistēma un ieguldītāju kompensācijas sistēma.

Jaunie noteikumi Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem tiks piemēroti no 2021. gada 10. novembra. Līdz tam ESMA un EBA (European Banking Authority jeb Eiropas banku iestāde) izstrādās regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz aizdevumu portfeļa individuālu pārvaldību, sūdzību izskatīšanu, interešu konfliktiem, atļauju darboties kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam, informāciju klientiem, saistību neizpildes rādītāju publiskošanu, iesaistīšanās zināšanu pārbaudi un zaudējumu segšanas spējas simulāciju, ieguldījumu pamatinformācijas lapu un sadarbību starp kompetentajām iestādēm, ka veicinās regulas konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs.